Uz Vestienu (18 komentāri)

Sākās viss, kad atgriezos no tusa 10 minūtes pirms autobusa atiešanas uz Vestienu.
Apbruņojies ar fotoaparātu, pleijeri, mugursomu un kredītkarti, devos stopot.

Ar kājām bezjēdzīgi pariņķojis pāris kvartālus apkārt savām mājām, nonācu atpakaļ tramvaja pieturā un nolēmu braukt uz Juglu - virzinā, kas pretējs autoostai. Starpcitu, riņķojot uztrāpijos uz kaut kāda frīka, kas man uzjautāja, vai es smēķējot, un, kad es atbildēju, ka nē, pidāvāja man pāris cigaretes. Nu i gan.
Tātad, ietrāpijos es 6. maršruta tramvajā. Izkāpjot galapunktā uzmetu acis stopotāju bariem, kas Juglā ir parasta parādība, un iegāju RIMI. Pāris "tējas maizītes" ar ābolu pildijumu (heh, blakus, McDonaldā līdzīgas pārdot vismaz 5x dārgāk), minerālūdens, alus (jā, alus! Zelta 4-pakai atlaide), nedaudz grilētas vistas kāju un sāļie salmiņi rezervē, ja nu kas...
Stopojam? Nē... Lēnām izēdot visu, ko vajag izēst un uzdzerot minerālūdeni (dzērumā stopot tomēr nav pieklājīgi, ne?) nonācu līdz Brīvdabas muzejam.
Stopojam? Nē... Foršs muzons skan, nu i nafig. Tā es nogāju kādus 15 km līdz atradu piemērotu vietu (sasodītie ceļa remonti!), kur varētu nostopēt. Pa ceļam viens ārzemnieks un viens Latvietis, paspēja uzjautāt ceļu. Nabaga Somietis gribēja nokļūt Bauskā (bet to viņš nemaz nezināja ;] ) caur Siguldu. Lietuva, šķiet, bija viņa galamērķis.
Labu darbu padarijis jutu, ka šodien veiksies. Pēc 10 minūšu paiešanās uz priekšu sāku stopēt. Nostopēju piekto garāmbraucošo mašīnu. Uh! Patīkams onkulītis, tikai neskaidri runā. Gluži tāpat kā es. :)
Tiku līdz "Sēnītei", lai gan varēju tikt līdz Cēsīm. Nav kur stiegties. Sēnītē pagājos pus kilometru uz priekšu, līdz atkal varēja kaut ko stopēt. Nepagāja ne 5 minūtes un kāds jauks pāris aizgādāja mani līdz Siguldai. Te nu bija lielākais abloms. Nostāvēju 30 minūtes aiz zīmes "ieteicamais ātrums 30", līdz kāds garāmbraucējs man beidzot skaidri norādija uz ceļazīmi. Pagājos 200m Atpakaļ un 5 minūšu laikā nostopēju kādu jautrīti bez audiomagnetolas. Pats esot bijis stopotājs vēl stundentu laikos. Šis vismaz runāja skaidri. Patīkami.
Starp citu, dabuju ievērtēt jauno ceļu policijas stratēģiju. Brauc džeks pa savu joslu. Pretī brauc poliči. Pēdējie fiksi pamirgo bākugunis iebrauc pretējā joslā, noparkojas, 15 sekunžu laikā izlec operatjivņiks un pavicina brīnumkociņu. Afiģetj! Un neba tas, kāds īpašs gadijums, viņi tā vairākas reizes darīja (vēl pēc 300m, tad vēl pēc 200).
Tiku līdz bērzkrogam. Oho!
Te nedaudz atpūtos un stopēt atsāku tikai pēc 15 minūtēm. Mašīnu bija maz. Pieplijās kaut kāds čubārs, ar sadauzītu seju, kas arī stopojot uz Madonu. Pilnīgs lāme. Jams nostājas pirms manis. Kādus 30m nostāk un nu tik stopēs. Viņš tik ik pa brīdim uz mani atskatās. Tā nu, kamēr šis uz mani kārtējo reizi blenž izbrauc kāds pabiezs džips. Es fiksi nostopēju un prom (fūū!!!), ka tik nepaņem viņu man blakus.
Var redzēt, ka biznesa cilvēki. Laipni, pārsniedz ātrumu (zem zīmes "ātruma ierobežojums 50", "ceļa remots" brauc uz 120 (labi, ka šeit aizmugurējā sēdeklī var viegli piesprādzēties)), ļoti ieinteresēti manī (kas Tu tāds? a kāpēc zaļš? Tu laikam esi trollis? >;-] ). Palūrēju uz augšējo(!) paneli (tāda figņa salonā virs vējstikla), rakstīts "SE 19C". Nu tjip SEstdiena, 19 grādi pēc Celsija skalas. Skatos, SE pēc brīža pārtapis par S (ūūh?), tad par E. Nu ja. GPS vai vismaz kompass.
Izlaiž mani Madonā, vēl pieved pie pareizā ceļa Ērģļu virzienā; iedodu savu telefona numuru, sarunājam, kādreiz sakontaktēties.
Aiz manis velkās vēl viens stopētājs. Kad es iebrienu mežā uz minūtīti, viņš jau ir izgaisis, heh. Noeju kādus 5km ar kājām, pa ceļam izbrīnīti aplūkojot un iemēģinot ērto soliņu (wow!) autobusa (wow!) pieturā pie Smeceres sila.
Izdodas nostopēt kādu zemessargu, kas mani atstāj 20km no mērķa. Esmu apņēmības pilns noiet ar kājām (galu galā ir arī lielāki attālumi ieti), lai gan manas pēdas ir citās domās. Ik pa brīdim stopojot, izdevās nostopēt ļoti izpalīdzīgu jaunieti, kas brīnijās, ka neesmu vietējais un prasija, cik tad km līdz manam galamērķim. Paskatijos kartē un pateicu "15". Un viņa mani aizveda līdz Vestienai. Johaidī, kāds jauks cilvēciņš! (Lai gan Blondīne sarkanajā sporta mašinā ar pēdas nospiedumu uz vējstikla no iekšpuses, kas mani veda mājās pēc jāņiem noteikti bija foršāka ;D (nē, tās nav tikai manas jēlās fantāzijas ;> ))

Patusēj` nedaudz, aizgāj gulēt svešā teltī, privātā kempingā (hey, btw, ezers var nebūt valsts īpašums?), tikmēr biedriem pa nakti radās problēmas ar policiju par automašīnas pārvietošanu. Huligānisms laikam oficiāli. Es gan sajutos tīrs. :)

Atpakaļceļš.
Vestienē dabuju mašīnu, kas mani aizveda līdz Ogrei, lai gan varēja līdz Salaspilij. (Man nav kur steigties. ;) ) Pa ceļam aizmigu. Shit. 0_-
Ogrē pastaigāju pāris stundas, pameklēju draugus. Daži uz Krieviju pārcēlušies/aizbraukuši. Ņjā. Iepircies universālveikalā (saldējums, dzēriens, kaut kādas šokolādītes, Orbits) devos atpakaļ šosejas virzienā. Veikalā kasierei izdevās nepareizi izsist čeku, es [automātiski] to atteicos parakstīt. Kad viņa teica "rakstīsim aktu/deklarāciju", es viņu laipni pasūtiju nafig un, parakstot čeku, teicu, lai vienkārši atdod tos pāris santīmus skaidrā naudā.
Ar stopēšanu negāja. Stopēju kādas 20 minūtes, ejot uz priekšu. Nekā. Kārtējo reizi ejot uz priekšu, no T tipa krustojuma izbraucoša mašīna nostājās man ceļā un vadītājs, atvēris durvis, acināja mani "pavest". Tāds lieeeels busiņš. Tā kā filmās. Blakus vadītājam laikam bija viņa sieva. Neko sakarīgu gan mēs pasarunāt nevarējām, bet tiku līdz Dārziņiem.
Tālāk nogāju ar kājām līdz Rumbulas memoriālam. Sapratis, ka tā ir tā vieta, kur vien`dienu biju atriteņojis, padevos un paķēru 18. maršruta autobusu. (Pa ceļam pārliecinājos, ka starp Maskavas ielas numuriem 350kautkas un 430kautkas ir tikai pārsimts metri un ļoti daudz iztrūkstošo numuru.) Pēc tam vēl 17. maršruta troleibusu, jo pēdas galīgi nebija stāvoklī (hmm...), un biju mājās. Iebrēcu kaut kādu nejēdzīgu ierakstu par to, ka šis taps velāk un devos gulēt.

PS. Ir pa garu, ne?
PPS. A man pofig. Šis domāts galvenokārt draugiem, ja negribi nelasi, bet arī Tavas slimās domas, svešiniek, es labprāt uzklausīšu komentāros.