Kā tikt līdz Liepājai (15 komentāri)

Zināms, ka es nekur laikā nevaru paspēt. Nekad.
Todien bija jābrauc uz Liepāju. Kārtējo reizi attapos mājās ap to laiku, kad mobilajam jau ir iestājies vakara tarifs, un sāku beidzot krāmēties. Sapratis, ka stopējot ātri pienāks nakts, neminstinājos un nenostādiju sevi izvēles priekšā. Nolēmu: jāveic eksperments.

Ap 21:00 izgāju no mājas, paķēris savu pleijeri un fotoaparātu. Līdzi pārtika - gandrīz litrs dzeramā ūdens, kā arī sega. That's about it.
Nepagāja ne pus stunda un jau biju 4. autobusa galapunktā pie stacijas. Kādu brīdi vēl centos saprast, ka tas, kas man ir vajadzīgs, patiešām ir 4. autobuss.
Plkst. 22:00 jau biju uz Babītes šosejas. Izkāpjot no autobusa piesējās kaut kāds sadzēries večuks. Novērtēju viņu uz 50 gadiem un nolēmu, ka šoreiz ir īstā reize, pakasīties par valodas likumu. "Nē, es nesmēķēju," skanēja atbilde un es pat nedomāju samazināt savu soli.

Bija gandrīz jau 11 vakarā. Lēnā gaitā gāju uz priekšu, stopējot un turot uzrakstu "Liepāja" (gandrīz tādu pašu kā bildē). Līņāja. Bija tumšs. Mašīnām piebraucot, man nācās lekt pāri peļķei, kas stiepās visas šosejas garumā starp asfalta malu un slapjo zāli. Graciozi. Nogājis ne vairāk par 10 km un neiguvis neviena no apm. 100 garāmbraucošo automašīnu vadītātāju žēlastību, netālu aiz vietas, kur A9 šķērso A10, apstājās mašīna. Starp citu, Jūrmalas šoseja, redz, ir apgaismota, bet šī nav. :(

Mašīna apstājās 200m pēc manis, strauji bremzējot. Bija pagājusi apmēram stunda, kopš sāku stopēt. Es lēnīgā gaitā turpināju iet uz priekšu. Mašīnas aizmugurē iedegās baltās ugunis. Oho! Atveru durvis. Aizvedīšot līdz Skrundai. Aiziet!
Mašīnā trīs jaunieši (viena no tiem jauniete ;] ) tā ap 25 gadiem. Maskējas zem segvārdiem: Chappy, Mr. Red un Saule. Iesēdinot mani mašīnā, pie viena tika nomainīts arī vadītājs (maz kas, nu noguruši moš), devāmies uz priekšu pa A9. Pirmajā bārā, kas bija pa ceļam, par bāra cenām tika iegādāta viskija pudele, kuru mēs palēnām izdzērām. Brauca viņi uz kaut kādiem sporta svētkiem, kas norisinājās aiz Skrundas. Varu tiekt, ka, par spīti visam, galā viņi nokļuva vienā gabalā. :D
Pēc 1,5h bijām galā (Skrundā - 10 minūtes iepriekš). Vidējais braukšanas ātrums - 115 km/h, maksimālais (neskaitot manevrus) - 140, vadītājs tiesības iegūšot kaut kad ši gada septembrī. ;>

Atsveicinājāmies, izsēdos no mašīnas un devos kājām. Pus stunda pāri pusnaktij. Braucot ar viņiem, tapa apdzītas daudzas mašīnas, kas mani jau iepriekš Babītē nebija paņēmušas. Arī šoreiz tās ātri vien pabrauca garām. Maitas!

Pēc stundas biju nogājis gandrīz 10 km un iegāju Liepājas rajonā. Vipī! Tikai kaut kā rokas netiecās vilkt arā fočuku un zibināties.
Pēc 5 minūtēm mani paķēra kāds pāris, pavecā mašīnā. Vecums tā ap 30 gadiem (cilvēku, ne mašīnas). Arī šis vadītājs sākumā pabrauca man riktīgi garām; tik vēl nolamāja, ka es nepareizē vietā stāvot un ka Te neviens neņemot. Es, protams, nepārtraukti gāju uz priekšu. ;)
Braucām vidēji uz 75 km/h. Maksimālais ātrums - 90.
Plkst 02:10 iebraucām Liepāja. Tajā pašā vietā arī izkāpu un devos vajadzīgajā virzienā. Pa ceļam piesējās urlas kaut kādas 3 reizes. Cīgas lielākoties vajadzēja. Pēc pirmā vārda no manas puses atsējās. Heh. Lucky me?(!) Pa ceļam vēl gadijās kaut kāds čubārs, kam zibinājās rokas. Nu.. Tādi spilgti uzplaiksnījumi pa visu roku pāris reizes iezibinājās un uzreiz pazuda. It kā būtu ar fosforu apbērts... (Hmm... now it makes me think B-o )

Pie sievietēm nonācu plkst. 02:55. Atvēra durvis tikai pēc otrā zvana (pa mobilo), jo neticēja, ka es varētu ierasties TĀ.
Pilnīgs bardaks. Viss kā vajag. Izrādās ap 4riem no rīta tiek gaidīta vēl kāda meitene. Ou-key! "Pagulējām" 10 minūtes. Un ta beigās aizgājām gulēt, kad bija padzerta tēja arī ar otro night-rider. A 2 no 5, kas mēs tur bijām, taču 9 no rīta jābūt darbā. Uhh, kāda dieniņa bija. Mēs, parējie, protams piecēlāmies tā vēlāk... Vajag taču izgulēties. :)

Summary: eksperiments ir pilnībā izdevies.
Warning notice: DON'T TRY THIS AT HOME!