Kaspars Dimiters - Cūkas laime (3 komentāri)

Mājas gals līdz pakšiem nātrēs,
kolas pudelē vēl spirts.
Virmo smadzenēs vecs pātars,
asinis vien filtrē sirds.

Galdā tetovēta dūre,
kurā sāpēs zobus cirst.
Nav vairs slikti, sen ir sūri,
gaiss tik biezs, ka odi mirst.

[P]=[
Mīļotā kā jūras zvaigzne,
gultā iepletusies, krāc.
Pelnu traukā nodziest maigums,
zilā ekrānā dziest prāts.
]

Kur ir apsolītā laime?
Kur ir senču tikums svēts?
Vairs pat kandžu nedzen kaimiņš,
specdienestu sprits, ja - lēts.

Cūkas mākoņos vien skatu,
govis piena ceļā mauj.
Tik cik izplūkāto matu,
tik reiz dzīve vilties ļauj.

[R]=[
Mīļotā pa miegam smejas,
suns pa miegam laimīgs smilkst.
Nomods man jau sen bez sejas;
pārāk ilgi viss tā ilgst.
]

Tikai havajā ir labi,
te var brivi skanēt vaids,
sprausts uz nagliņas kā krabis,
zvēro prezidetes smaids.

[P]

[R]