Kaspars Dimiters - Puisēns aizlido (1 komentārs)
Kirils 2005-01-19 16:04:20
Lirikas
Turpinu lēnām publicēt savu paštaisīto Dimitera liriku kolekciju, sakarā ar to iztrūkumu pasaules tīmeklī. ;)
[A]=[
Te manā kapellā
nav pirmoreiz kā Ņujorkā -
]
viss beidzot svēts un glīts,
nevis tukšs un izlaupīts.
Lai debesskrāpji mirdz;
man pieder vairs tik debesis un sirds:
viss, viss, kas bij līdz šim,
tas nebij man, bet aktierim.
[P]=[
Puisēns aizlido mākonim pie krūts,
visa debess skan, kā viņš dievu lūdz.
Viņš ir dzimis bērns, enģeļi to zin,
viņa dzimšanu tie ik dienas no jauna svin.
]
Labrīt! Es esmu es,
tik te vairs nav šīs pasaules,
te viss jau ir citādāk
te nemirst vairs, te dzīvot sāk.
Tik daudz jau nodzīvots.
Būt pieaugušam tas ir sods.
Lai nepieder nekas vairs mums,
lai badā nomirst izmisims.
{ [P] }x2
Kā apustuļi sandalēs
pa pasauli lai klīstam mēs!
Kaut mati sirmi kļūs
par bērniem jāpiedzimst mums būs!
[A]
te beidzot svēts ir viss,
es beidzot esmu piedzimis.
Es beidzot esmu piedzimis!!!
{ [P] }x2
{ Puisēns aizlido... } x4
Komentāri