Kaspars Dimiters - Sunītis Pižiks (4 komentāri)

Sieviete ar bērnu skrien meklēt zvanu;
zemessargs krustojumā aptur izdzīvošanu;
pižikam līdzīgais sunīt`s no bada aiz visa raugās;
starp dzīvību un nāvi nav brīvas nevienas spraugas.

Sieviete ar bērnu neredz vēl ielai galu;
zemessargs, bijušais streļķis, privatizē Nāves salu;
pižikam līdzīgais sunīt`s atceras visu pirms sevis;
dzīvība pagriež dibenu, uz tā stāv rakstīts "LEVIS".

[C]=[
Reizini to tūkstošreiz, pareizi vai nepareiz`,
dzīvē reizēm aiziet greiz`, bet jāmirst tikai vienu reiz.
]

Sieviete ar bērnu vēl ir šai atmosfērā;
zemessargs arestē Solvēgu, pārāk ilgi tā gaida Pēru;
pižikveidīgais sunīt`s visiem suņiem redz cauri;
dzīvība neskūta klaiņo, nāve ar pliku pauri.

Sieviete ar bērnu ir orbītā vēl ap Zemi;
zemessargs no dūres laiza asinis kā dzērveņu džemu;
no izģērētā sunīša cepuri uzšuj burvis;
dzīvība ir krātiņš, bet nāve izspertas durvis.

[C]

Sieviete ar bērnu un Dievu zvaigznes skaita;
zemessargs mūžīgi notiesāts kliegt uz sevi "maita";
sunīša dvēsele debesīs ir kādam svētajam pižiks;
nāve tur nav vairs nekas, tā ir Jūdas ar iesauku Rižiks.

Sieviete ar bērnu šai saulē bij` tukša vieta;
zemessargam zeme, ne debess bij` svēta lieta;
vienīgi sunītis dzīvoja savu dzīvi - kā bija tā bija;
dzīve vai nāve, debess vai zeme - viss viena melodija.

{ [C] }x2