piezīmes par... (un pret). 2. daļa (1 komentārs)

tavas smaržas man atgādina bērnību – mēs bieži ar kaimiņu puikām mēdzām spēlēt kariņu pa govju kūti.

* * *

kas paliek no tevis, kad tev izbeidzas smiekli? kas paliek, pāri, kad tu pazaudē savu ierasto smaidu? kas paliek, kad tu pazaudē savu vienīgo aizsegu? ak pareizi – bija muļķīgi jautāt. tu tak nemācēsi atbildēt uz jautājumu, kuru nesaproti. tu tak esi no tiem cilvēkiem, kas smaida vienmēr. tu esi viltojums. nu tad smaidi! be positive! pirms es tevi izņemu no apgrozības.

* * *

gribas kā sunim iekost pasaulei kājā. izplēst robu un ar gaļas gabalu zobos un iekšēju apmierinājumu sirdī lepni rikšot prom, pie sevis domājot vienu vienīgu domu: "tā jums, mēsli, arī vajag."

* * *

patiesība ir mirklī. un kad es aizeju no virtuves līdz istabai un apsēžos pie klaviatūras, lai to uzrakstītu, tā jau ir pazudusi. tās vietā es uzrakstu kaut ko citu. bieži es neuzrakstu neko. reizēm es uzrakstu, ka tas, ko es uzrakstu, ir tikai atblāzma, no patiesības. kad tu šo lasīsi, vairs nepastāvēs nekādu pierādījumu, ka šī patiesība kādreiz ir eksistējusi. patiesība ir mirklīga.

* * *

esmu vienu soli tālāk par cilvēkiem, kam ir iedomu draugi, uz ko viņi noveļ visu, ko paši ārprāta lēkmēs sastrādājuši. es reizi nedēļā apmeklēju imagināro ārstu, kas mani mēģina izārstēt. viņš man mēģina iestāstīt, ka viņš neeksistē.

* * *

my weekly appointments and daily disappointments.

* * *

es neticu dievam. es ticu nestabilai psihei.