AK, bieta! (0 komentāri)

Atnāca pie manis uz gultu. Šņabis. Asaras. Bezspēcība.
- Klau, ejam pastaigāties?
- Ejam.

Piecos no rīta uzrāpjamies uz 15 gadus pamestas jaunbūves jumta. Bailes no augstuma. Skrējiens pa pilsētu. Sniegpulkstenīši un hiacintes. Citrons. Parks. Sēžam un klusējam. Koku atspulgs ūdenī.
- Esmu laimīga. Paldies.
- Paldies Tev!

Jūs, visi egoisti, varat teikt, ko gribat, bet, cenšoties domāt tikai par sevi un kā pašam labāk, es nekad nekad neesmu sasniedzis tādu laimes sajūtu, kādu varu sasniegt, neapdomāti vai pat netīšām dāvājot laimi cilvēkiem, kas man ir svarīgi.